Kāpēc izmira dinozauri?

 

                                                                 


                 Nu i sāku rakt es pa to kaimiņa sētu krustu šķērsu meklēdams lūku, zem kuras atrodas pagātnes mēslu nogulsnes, cerībā pēc iespējas ātrāk atrast, rakos sekojot kanalizācijas caurulei, bet izracis sētu, kā kara laukā ierakumos, neatradu to īsto.Manās smadzenēs nu nav takšu miera vai vajag te cilāties ar tām smiltīm, ja vienkāršāk ir pajautāt iepriekšējam saimniekam, kur tas caurums ir? - un sals jau draud pēc dažām dienām.Labi vien, ka zināju iepriekšējā saimnieka vārdu un uzvārdu.Jaunajam saimniekam paprasīju, lai takšu paskatās internetā pēc viņa vārda un uzvārda un uzraksta vēstuli, ja viņš ir atrodams ''Draugos", bet pēc runas sapratu, ka tomēr šiem reiz dzīvē kaut kas ir bijis.Mjā, tātad Dievs tos sūdus viņiem bija piesūtijis par mācību, nodomāju un ķēros pie neliela detektīva darbiņa.Aizgāju uz pilsētas bibliotēku paskatīties "Draugos'' pēc vārda un uzvārda iepriekšējo saimnieku; te nu man priekšā izleca trīs varianti un viens no viņiem bija īstais.Īstais saimnieks uz maniem lūgumiem neatbildēja pirmo dienu un nospriedu, ka viņam uz to māju ir savi dvēseles sūdi.Tad no otrā piegājiena īstais saimnieks atbildēja, lai es nospļaujos uz to haltūru un atstāju tos sūdus guļam vēl uz pus gadsimtu.Mjā, tak nu vismaz noreaģēja, bet viņu varēja saprast, ka vīrs bija cīnījies, lai uzslietu to māju un nopārdodot nopelnītu savai ģimenes dzīvei līdzekļus.Parakņājies vairāk internetā par viņa personību ieraudzīju, ka viņš nodarbojies ar sportu un savā sporta veidā ir bijis uzbrucējs, tātad cīnītājs.
Ja es būtu žīdu baņķieris, tad noteikti dotu tādam vīram pēc iespējas lielāku kredītu, lai tik cīnās.Tā nu vīram dzīvē uzkrita krīze līdzīgi, kā daudziem cīnītājiem par lielākām peļņām un tagad cīnās, lai atdotu parādus bankai varbūt pat līdz savai nāves dienai.Uzrakstīju vēl trešo reizi īstajam saimniekam vēstuli kaujinieciskā garā un nodomāju, ja neatbildēs, tad vēl parakņāšos un neatrodot, lai jau jaunajiem saimniekiem par mācību ir šī mēslu būšana.Nākamajā rītā dzirdu pie savas būdas auto signāla skaņas, kam tur miera nav???Izejot ārā mani uzrunā īstais saimnieks,  tātad Sv.Georgs tomēr viņam iedūra kādā vietā, lai nekrāj uz dvēseles sev mēslus, tad nevairosies vēža šūnas un dzīvot pašam vieglāk būs.Kā nekā viņu takšu arī sauca Juris un īstam Jurim pienākas cīnīties tālāk par labiem dzīvē mērķiem.Īstais saimnieks norādīja ar pirkstu to vietu, kur atroda mājas viena no svarīgākajām čakrām.Pateicoties īstajam saimniekam atvadījāmies ar labiem novēlējumiem un pēc viņa teikto apstiprināja manas domas par savstarpējiem pagātnes mēsliem, bet dziļāk to lietu mēs neokšķerējām.
Piezvanīju jaunajam saimniekam un par informāciju vēl izprasīju papildus maksu, jaunais saimnieks man neatteica, jo tie mēsli viņam jau bija līdz kaklam un ātrāk grib tikt no tiem vaļā.Atbauca celtniecības brigādes vīri pārliecināties par patiesību un norādīju viņiem, ka tā ir Dieva mācība.Pie kā vainīgs ir G.,ja viņš māju nopirka izsolē?Mjā,tak jums par mācību nāk tā mēslu būšana, ka savlaicīgi vajag tīrīt mājai kanalizāciju, kā valsti no nelabvēļiem, kā no miesas izvadīt šlakas savlaicīgi, lai vienā brīdī nouzprāgst tā mēslu būšana. Kā spilgtāko no piemēriem pieminēju antidepresantu Staļinu, kurš 1937.gadā veica nozīmīgu valsts aparāta tīrīšanu.Viens no viņiem piekrita, ka viņš nav protams Hitlers, bet no tādiem nelabvēļiem ir savlaicīgi jāattīra valsts organisms, lai nākotnē tādi nevairotos.Tā nu atbrauca jaunais saimnieks un man par šīs lietas atrisināšanu pasniedza man pienākušos godalgu naudas izteiksmē un ar lepnu sirdi izgāju cauri galvenajiem vārtiem uz kuriem ir pūķa simbols veidots dzelža pinumos.
Aizdomājies daudz globālāk par šo Dieva piesūtīto dzīves skarbo piemēru un secināju, ka sēž šiem kāds žīdiņš bankā un izrakņā lietas par nekustāmajiem īpašumiem, kas izlikti ir uz izsoli par grašiem un '' īpašā brigāde'' šai izsolē protams iegādājas lielu māju par grašiem.Kad īstajam saimniekam sākās tikko sarežģījumi kredīta nomaksā, tad banka šim rīklē klūp, kā pelēki vilki aitai.Cik mums latviešiem ir tādu cīnītāju, kuri strādā Britānijā, lai apmaksātu savus kredītus par nepiepildītiem dzīves sapņiem, bet piepilda tos zagļiem skaisti ģērbtos uzvalkos, kuri samācījušies borēt ausīs pasaciņas ?Tā nu mūs apskauj Bābels neredzamās sienas, kas viens no otra mūs šķir un sēdi latviet savā stūrī kaujas dunci trin.

Kāpēc izmira dinozauri??

                                                      

                                                                 

                            Sen senos laikos, kad dzīvoja uz zemes šausmīgie radījumi dinozauri, tiem arī līdzās pastāvēja cilvēciskās radības.Tā nav sensācija vēsturiskajā zinātnē, bet jau sen pierādīta patiesība.Zinātnieki strīdās savā starpā par to, kā tie milzeņi izmira vai no barības trūkuma, vai no kādām dabas katastrofām? Es teikšu ļoti vienkārši, ka viņi izmira tāpēc, ka pārāk daudz taisīja mēslus.To, ka uz zemes zaļbarības pietika priekš tādiem milzeņiem arī nav jābrīnās, kad kontinenti bija apvienoti vienā lielā zemes pleķī un okeāni apskaloja to pleķi no visiem krastiem, tad tā zemes daļa, ko sauc par Āfriku, bija zaļojoša paradīze priekš visām dzīvām radībām.Tikai vienai radībai šie milzeņi maisījās ar savu nelabojamo smirdoņu - cilvēkam.Cilvēki spēja stāties cīņā pret šo šausmīgo smirdoņu taisītāju tikai kopīgā globālā cīņā apvienojot savus spēkus, zobenus, šķēpus.Kāpēc vēl šobaltdien visu tautu pasakās, teikās, nostāstos tiek stāstīts bērniem par pūķiem iedvešot bailes darīt dzīvē ļaunas lietas ?Daudzās tautās pūķis ir pat par pielūgsmes objektu.Pieņemsim Britānijas simbolos var redzēt ļoti daudz šā sarkanā plēsoņas tēlu.Austrumu tautām tas ir par sarga simbolu.Protams tāds simbols nešķiet sevišķi pievilcīgs , kad tā rīkle izplešas rijot sevī visas pasaules dzīves  labumus. Ne velti Pareizticīgo baznīcā ir dižsvētais Georgs, kura simbolā var redzēt zirgā sēžam varoni ar šķēpu ieduram sarkanajam pūķim tieši rīklē.Tā ir tā īstā vieta caur kuru ienāk barība, tātad pats galvenais smirdoņas radīšanas orgāns, bet ne dibenā tiek tas šķēps iedurts pa kurieni tā smirdoņa iziet.
Kad dzīves apstākļu spiests krīzes karstākajā brīdī mainīju savu dzīves apmešanās vietu necilā vecā komunisma laikā celtā dārza mājiņā, kurā nebūtu gatava manās bēdās dalīties neviena no pasaules princesēm , ja pat tā būtu pat neglītākā žīdu tautības pārstāve, arī viņai būtu par kaunu un negodu dzīvot starp zirnekļu tīkliem dūmos nokvēpušā būdiņā.Romantikai tāda noderētu tikai priekš depresīvajiem, tāds bija pārmaiņu laiks kurā es atrados.Laiks no kura es ārā rāvos pretī gaismas stariem uz labāku rītdienu nezināmajā nākotnē.Naktīs klausīdamies žurku graužšanās sapņojot par skaistu , jaunu dzīves celtni, kurā dzīvot kopīgi apmīļojot viens otru mīlestības kvēlākajās liesmās, iededzinot jaunu liesmu nākošajām paaudzēm ar lepnu sirdi izkarot valsts godājamos svētkos karogu ,lai redz pasaule, ka latviets vēl dzīvo!Sapnis par jaunceltni vēl ir bijis sevī jāizmurgo, lai tas vismaz pārvērstos jaunā mazā dārza mājiņā, kurā vēlāk pielabinājās kaķis Murmiņš.Tam kaķim ziemas visaugstākajās naktīs gribējās paslēpt savu dibenu pie manas siltās krāsns.Tikai tas kaķis bij tik slinks, ka nekādi nereaģēja uz peļu graužšanos un tā vietā, lai viņš darītu savu vissvētāko pienākumu, peles bij jāķer man.Izliekot peļu slazdu, tam kaķim nosistās peles  pienesu klāt  uz smalka balta padomju laikā ražota šķīvja ar zelta maliņu un zeltainiem burtiem rakstīts uz malas bij "РЕСТОРАН"'.Kādu dienu aizejot uz pilsētas bibliotēku acīs iedūrās manai sirdij saistošs buklets ar aicinājumu nenodzēst man savu dižo darījuma ideju, bet taisnā ceļā, lai dotos pie konsultantiem, kuri man iekonsultēs, kā pareizi iet ceļu pie finanšu donoriem.Intereses pēc aizgāju  uz norādīto vietu, kas bija atzīmēta bukletā ar sarkanu punktu.Mazliet pakasot savu pauri aizkasījos līdz domai, kāpēc tai norādītajai adresei ir kabalistu iecienītie cipariņi 6 , 13, 18?Vēl šķiet aizdomīgi, ka tā donoru palīdzība tiek atbalstīta no aizjūras valsts un viens no publikas sejām ir kādas pagātnes latviešu nacionālās  valsts dižvīra dzimtenis, kurš redz aiz patriotiskām jūtām pret latviešu tautu aktīvi sludina aizņemties līdzekļus savas darbības uzsākšanai aizjūras valsts banku veidojumos Latviijā.Pie apkalpošanas meitenes bij protams skaistas un seksīgas, bet vien tik atliek, kā uz viņām onanēt ar acu skatieniem izrādot savstarpējo laipnību.Kad pavaicāju, kurš  apmaksā man bezmaksas piedāvāto kafiju, un, vai te vēl nav kāds bezmaksas siers uz sviestmaizes, tad pati seksīgākā latvju gaišmate ar laipnību atteica, ka es pārāk daudz zinot.Izrunājies ar konsultantu nospriedu tik to, ka šamos krīzes laikos man ir gatavas bankas aizdot naudu ar vieglu roku, lai tik nāk ar savu dižo darījuma ideju izklāstu uz papīra un nauda pret manu ideju tiks dota.Protams idejai ir jābūt dižai, spēcīgai, varenai, lai tik pēc iespējas vairāk naudas varētu tanī ieguldīt no bankas līdzekļiem.
Pārnākot savā dārza mājiņā pēc pārrunām ieraugu peļu slazdā uz virtuves galda divas peles, tā viena ir lielāka un beigta, bet otra mazāka un vēl dzīva vai pusdzīva, izskatījās, ka abas vienlaicīgi gribēja piekļūt pie siera , bet mazākai tik viena kājiņa bij slazdā ieķerta.Paņemot slazdu rokās mazā pele pēkšņi nokrita un aizskrēja uz alu.Pirms nakts gulēšanas slazdā ieliku vēl siera un pirms pusnakts vēl neaizmiegot pārdomāju, ka tās peles laikam bija papucītis ar savu mazo dēliņu.Man jau nekādas žēlastības pret to, ka mazajai pelītei papucīti noslaktēju, kā nekā kaķim būs karsts deserts un asins straujāk plūdīs tam dzīslās no svaigām asinīm.Spēks ir vajadzīgs nežēlīgās ielu cīņās, par maigo kaķeņu glāstiem ruņči plēš un ādas dīrā viens otram nost bez žēlastības.Pats dusmīgākais un kaujinieciskais runcis dzīvo bagāto kaimiņu mājā, tam astes gals ir ielocīts, kā āķis.Pēc tā var spriest, ka šis ir kaujās pieredzējis un to arī nevar nedzirdēt no apkārtējām mājām.Tas runcis nevar dzīvot mierīgi bez trača un plēšanās.Tā ka mans kaķis ir ļoti inteliģenti mierīgs un kaujas nepieciešamības pēc, tad nu viņa melnabaltajam kažokam piestāv arī stipri nagi pret tādu rūdītu runci no bagāto mājas.Tas spēks ir rodams svaigās asinīs!!!!!
Nakts vidū pamodos no blīkšķa.Piegāju pie peļu slazda un tur guļ beigta tā pati mazā pelīte, kura bija veiksmīgi tikusi vēl pirms neilga laika ārā no slazda.Pēc skaita tā bija astotā, bet ķēriens tāds man bij pirmo reizi, ka divas peles vienā slazdā.Mazā pele nebija neko mācījusies no šausmīgās papucīša bojā ejas.
Blakām kaimiņos ir uzslieta priekš vietējā rajona lielākā no mājām ar latvietim netipisku arhitektūras formu-piramīda.Pēc nedaudzo ļaužu nostāstiem, ar kuriem es dažreiz laipnības pēc parunāju, lai apmierinātu savstārpējo zinātkāri, zināju, ka māja ir taisīta celtniecības buma laikā.Saimnieku dažreiz biju redzējis un pat parunājies, bet vairāk par viņu uzzināju tikai pēc tam, kad viņam bij jāšķiras no mājas savlaicīgi neapmaksāto kredītu dēļ.Sevišķas zinātkāres man tā māja neizraisīja līdz laikam, kad uzradās jaunie saimnieki.Saimnieki īsti nav saimnieki, bet tikai pārpircēji.Māja nebija līdz galam īsti nobeigta arhitektūras sīkumos, bet kopumā liela un uzfrišējot tā atstāj savu iespaidu uz ļaužu acīm, kuriem gribas dzīvē izpausties.Jaunie pārpircēji piedāvāja man nelielu haltūriņu, nokrāsot žogu.Darbu darīju apzinīgi, kā jau latvietim pienākas to darīt pret svešu žogu.
Pārpircēji bija apmierināti ar manu paveikto darbu un atzīmēja manu personību par cienīgu esam saņemt vēl nelielas haltūriņas.Kādu rudens dienu vēl nedaudz pirms sala iestāšanās ieradās galvenais brigādes vadonis ar lūgumu atrast mājas sētā kanalizācijas lūku.Redz šiem mājas iekšdarbi visi lupatlēveros dēļ sūdiem, kas pa kanalizāciju uzsitušies mājas iekšienē.Sals nāk klāt un pašiem nav laika braukāt šurpu turpu dēļ vienas kanalizācijas lūkas.Ieteicu piezvanīt iepriekšējam saimniekam un paprasīt, kur tā lūka ir, bet šis atteica, ka  iepriekšējais saimnieks negrib ar viņiem kontaktēt.Ja nu cilvēkiem nav nekādu sūdu uz dvēseles, tad kāda problēma pateikt, kur ir tās problēmas cauruma vāks???

                                                      Turpinājums sekos.