Nu i sāku rakt es pa to kaimiņa sētu krustu šķērsu meklēdams lūku, zem kuras atrodas pagātnes mēslu nogulsnes, cerībā pēc iespējas ātrāk atrast, rakos sekojot kanalizācijas caurulei, bet izracis sētu, kā kara laukā ierakumos, neatradu to īsto.Manās smadzenēs nu nav takšu miera vai vajag te cilāties ar tām smiltīm, ja vienkāršāk ir pajautāt iepriekšējam saimniekam, kur tas caurums ir? - un sals jau draud pēc dažām dienām.Labi vien, ka zināju iepriekšējā saimnieka vārdu un uzvārdu.Jaunajam saimniekam paprasīju, lai takšu paskatās internetā pēc viņa vārda un uzvārda un uzraksta vēstuli, ja viņš ir atrodams ''Draugos", bet pēc runas sapratu, ka tomēr šiem reiz dzīvē kaut kas ir bijis.Mjā, tātad Dievs tos sūdus viņiem bija piesūtijis par mācību, nodomāju un ķēros pie neliela detektīva darbiņa.Aizgāju uz pilsētas bibliotēku paskatīties "Draugos'' pēc vārda un uzvārda iepriekšējo saimnieku; te nu man priekšā izleca trīs varianti un viens no viņiem bija īstais.Īstais saimnieks uz maniem lūgumiem neatbildēja pirmo dienu un nospriedu, ka viņam uz to māju ir savi dvēseles sūdi.Tad no otrā piegājiena īstais saimnieks atbildēja, lai es nospļaujos uz to haltūru un atstāju tos sūdus guļam vēl uz pus gadsimtu.Mjā, tak nu vismaz noreaģēja, bet viņu varēja saprast, ka vīrs bija cīnījies, lai uzslietu to māju un nopārdodot nopelnītu savai ģimenes dzīvei līdzekļus.Parakņājies vairāk internetā par viņa personību ieraudzīju, ka viņš nodarbojies ar sportu un savā sporta veidā ir bijis uzbrucējs, tātad cīnītājs.
Ja es būtu žīdu baņķieris, tad noteikti dotu tādam vīram pēc iespējas lielāku kredītu, lai tik cīnās.Tā nu vīram dzīvē uzkrita krīze līdzīgi, kā daudziem cīnītājiem par lielākām peļņām un tagad cīnās, lai atdotu parādus bankai varbūt pat līdz savai nāves dienai.Uzrakstīju vēl trešo reizi īstajam saimniekam vēstuli kaujinieciskā garā un nodomāju, ja neatbildēs, tad vēl parakņāšos un neatrodot, lai jau jaunajiem saimniekiem par mācību ir šī mēslu būšana.Nākamajā rītā dzirdu pie savas būdas auto signāla skaņas, kam tur miera nav???Izejot ārā mani uzrunā īstais saimnieks, tātad Sv.Georgs tomēr viņam iedūra kādā vietā, lai nekrāj uz dvēseles sev mēslus, tad nevairosies vēža šūnas un dzīvot pašam vieglāk būs.Kā nekā viņu takšu arī sauca Juris un īstam Jurim pienākas cīnīties tālāk par labiem dzīvē mērķiem.Īstais saimnieks norādīja ar pirkstu to vietu, kur atroda mājas viena no svarīgākajām čakrām.Pateicoties īstajam saimniekam atvadījāmies ar labiem novēlējumiem un pēc viņa teikto apstiprināja manas domas par savstarpējiem pagātnes mēsliem, bet dziļāk to lietu mēs neokšķerējām.
Piezvanīju jaunajam saimniekam un par informāciju vēl izprasīju papildus maksu, jaunais saimnieks man neatteica, jo tie mēsli viņam jau bija līdz kaklam un ātrāk grib tikt no tiem vaļā.Atbauca celtniecības brigādes vīri pārliecināties par patiesību un norādīju viņiem, ka tā ir Dieva mācība.Pie kā vainīgs ir G.,ja viņš māju nopirka izsolē?Mjā,tak jums par mācību nāk tā mēslu būšana, ka savlaicīgi vajag tīrīt mājai kanalizāciju, kā valsti no nelabvēļiem, kā no miesas izvadīt šlakas savlaicīgi, lai vienā brīdī nouzprāgst tā mēslu būšana. Kā spilgtāko no piemēriem pieminēju antidepresantu Staļinu, kurš 1937.gadā veica nozīmīgu valsts aparāta tīrīšanu.Viens no viņiem piekrita, ka viņš nav protams Hitlers, bet no tādiem nelabvēļiem ir savlaicīgi jāattīra valsts organisms, lai nākotnē tādi nevairotos.Tā nu atbrauca jaunais saimnieks un man par šīs lietas atrisināšanu pasniedza man pienākušos godalgu naudas izteiksmē un ar lepnu sirdi izgāju cauri galvenajiem vārtiem uz kuriem ir pūķa simbols veidots dzelža pinumos.
Aizdomājies daudz globālāk par šo Dieva piesūtīto dzīves skarbo piemēru un secināju, ka sēž šiem kāds žīdiņš bankā un izrakņā lietas par nekustāmajiem īpašumiem, kas izlikti ir uz izsoli par grašiem un '' īpašā brigāde'' šai izsolē protams iegādājas lielu māju par grašiem.Kad īstajam saimniekam sākās tikko sarežģījumi kredīta nomaksā, tad banka šim rīklē klūp, kā pelēki vilki aitai.Cik mums latviešiem ir tādu cīnītāju, kuri strādā Britānijā, lai apmaksātu savus kredītus par nepiepildītiem dzīves sapņiem, bet piepilda tos zagļiem skaisti ģērbtos uzvalkos, kuri samācījušies borēt ausīs pasaciņas ?Tā nu mūs apskauj Bābels neredzamās sienas, kas viens no otra mūs šķir un sēdi latviet savā stūrī kaujas dunci trin.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru